Lasīšanas traucējumu pamatā ir specifiskas, noturīgas kļūdas, kas atkārtojas. Raksturīgākās pazīmes :

• Bērns nespēj lasot veikt vārda skaņu analīzi un sintēzi (iesprauž vai izlaiž atsevišķus burtus)
• Ir specifiska burtu aizstāšana un vārda zilbju struktūras kropļojums,
• Vārdu atkārtošana, izlaišana un lieku, tekstā neesošu vārdu izlasīšana,
• Viena vārda aizstāšana ar citu ( līdzīgu pēc izskata un skanējuma),
• Nepietiekams lasīšanas temps,
• Nepietiekama lasītā izpratnes līmenis

Tikai šo pazīmju KOPUMS nosaka lasīšanas traucējumu esamību bērniem.

Disleksija-objektīvi esošs patoloģisks stāvoklis( organiskas izmaiņas galvas smadzenēs, kas var būt nelielas, grūti pamanāmas) kas ir iespējams visu vecumu cilvēkiem, ko raksturo- grūtības apgūt lasīt un rakstīt prasmi, neatbilstība starp sasniegumiem dažādās mācību jomās.

Kopīgais un atšķirīgais :

• Grūtības apgūt lasītprasmi,
• Ir specifiskas kļūdas lasīšanā un rakstīšanā,
• Veidojas noturīgi mācīšanās traucējumi,
• Var izveidoties psiholoģiska rakstura problēmas, jo bērni pārdzīvo, ka nevar lasīt tāpat kā citi.

Disleksija  ir klīniska diagnoze, ko nosaka pamatojoties uz mediķu atzinumu un pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu. Grūtības izpaužas ne tikai lasīšanas procesā, bet arī telpiskuma uztverē , atmiņā, domāšanā. Problēmu var mazināt, izmantojot speciālas mācību metodes, bet ar to būs jāsadzīvo visu mūžu.

Lasīšanas traucējumi- Logopēdisks slēdziens, ko nosaka pamatojoties uz vispusīgas, bērna valodas sistēmiskas izpētes datiem. Grūtības pamatā ir tikai  Lasīt un rakstītprasmes apguvē un ar to saistītajās jomās. Problēmu var koriģēt, novēršot mutvārdu runas traucējumus un izmantojot speciālas mācību metodes.