Mazuļa valodas attīstība sākas jau grūtniecības laikā. Augot māmiņas vēderā, bērns dzird viņas balsi un toni, kādā māmiņa runā. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau grūtniecības laikā ar mazulīti sarunāties, dziedāt viņam dziesmiņas. Pirmais dzīves gads bērnam ir sagatavošanās posms runas attīstībā. Neveiksmīgs pirmsvalodas ( 1.dzīves gads) attīstības posms kļūst par iemeslu pilnvērtīgas runas darbības traucējumiem. Normāli attīstoties, bērns pārmanto spēju runāt, taču runātprasme attīstīties var tikai un vienīgi savstarpējā komunikācijā, apgūstot valodu no saviem vecākiem vai cilvēkiem, kuri aprūpē bērnu. Piemēram, ja salīdzina bērnus, kuriem dzimšanas brīdī ir bijuši vienādi attīstības rādītāji, bet tālākajā dzīvē viens audzis ģimenē, kur vecāki daudz runā ar bērnu, ņem to rokās, bet otrs bērns saņem tikai aprūpi – tiek pārtīts un pabarots, tad jau otrajā dzīves gadā var redzēt lielu atšķirību starp bērniem, parasti otrā bērna attīstības procesi jau ir kavēti, tostarp arī runas attīstība. Būtisks ir acu kontakts un nepārtraukta sarunāšanās ar savu bērniņu jau no pirmajām dzīves dienām. Bērniņš ar laiku pieradīs pie konkrētiem vecāku žestiem un kustībām. Tas palīdzēs viņam iepazīt savu ķermeni un ar laiku aktīvi līdzdarboties. M. Montesori ievēroja un norādīja cik uzmanīgi tikai dažus mēnešus vecs bērns vēro ar viņu runājoša pieaugušā lūpas, kā viņš priecājas atrasties runājoša pieaugušā sabiedrībā un kā bērns, vēl pirms viņš runā, jau saprot ko viņam saka. Vecākiem ir ļoti svarīgi zināt, kā attīstās mazuļa valoda no dzimšanas brīža līdz 3 gadu vecumam un līdz pat skolas vecumam un kādas spēles, vingrinājumus, rotaļas valodas attīstībai ieteicams veikt dažādos bērna attīstības posmos. Rotaļspēles valodas attīstībai veicina bērna attīstību kopumā. Darbojoties ar pavisam mazu bērniņu ( 0-3 gadi ), vēlams izmantot rotaļspēles, kas attīsta pirkstu sīko muskulatūru , bieži un daudz dziedāt, lasīt priekšā, sarunāties, ņemt bērnu klēpī un pievērst uzmanību spēlēm un vingrinājumiem, kas bagātina bērna emocionālo pasauli. Nākamais solis ir bērna artikulācijas aparāta treniņš, kas ietver sevī elpošanas vingrinājumus, vingrinājumus mēles muskulatūras stiprināšanai, lūpām. Tad seko vingrinājumu grupa fonemātiskās dzirdes attīstīšanai, ritma un redzes atmiņas nostiprināšanai. Kad bērns ir daļēji apguvis šos uzdevumus, viņš sāk veidot teikumus, stāstīt, paplašināt savu vārdu krājumu, darboties ar vārdiem un teikumiem. Izpildot visus šos vingrinājumus, bērns pietiekami darbina prātu un nepārtraukti attīstās ne tikai runas aparāta darbība, bet arī viņa intelektuālās spējas. Valodas nepilnības raksturo bērna vispārējo intelektuālo darbību un vēlāk var radīt grūtības mācību procesā. Attīstot bērna maņas un līdz ar to galvas smadzeņu darbību, kas sekmē runas un vēlāk arī rakstīt un lasīt prasmes apgūšanu, jāseko līdzi vārdu krājuma veidošanās procesam. Bet ko darīt vecākiem kuri daudz nodarbojamies ar bērnu, ievēro dažādus priekšnosacījumus, kurus izlasa gudrās grāmatās par bērna attīstību un audzināšanu, ievēro drošas vides principus, ģimenē viss ir vislabākajā kārtībā, bet bērns tomēr nerunā nemaz, runā neskaidri vai neizrunā atsevišķas skaņas? Šādos gadījumos nevajadzētu gaidīt kad bērnam būs 2, 3 , 4 gadi un gan jau tad pats sāks raiti runāt. Tādus ieteikumus bieži var lasīt i-netā, bet tie nav pareizi ! Jo ilgāk gaidīsim, jo lielāks un grūtāks darbs būs jāiegulda, lai bērns valodas attīstībā panāktu savus vienaudžus. Katrs bērns ir individuāls un arī katra bērna vispārējā attīstība un valodas attīstība ir individuāla un tomēr, ja pēc vispārējiem vidējiem rādītājiem kaut kas tomēr neatbilst, ir vērts pakonsultēties ar speciālistu, meklēt cēloni, nevis nogaidīt!